набер
verbo
набра́тЬ(ся)
verbo
набра́тЬ(ся)
permalink
набы́читься (v)
набы́чиваться (v)
набедоку́рить (v)
набег (v)
на́бело (avv.)
набер (v)
набезобра́зить (v)
набзде́ть (v)
нацара́пать (v)
нацара́пывать (v)
наце́ливать(ся) (v)
наце́ленно (avv.)
наце́живать (v)
наце́живаться (v)
нач. (sigla)
начади́ть (v)
нача́льница (s. femm.)
нача́льник (s. masch.)
нача́льный (agg.)
I nostri siti
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android

